Mazuļa barošanai ar krūti ir ļoti liela nozīme. Caur mātes pienu mazulis saņem visvērtīgākās dabas radītās uzturvielas. Taču pirmās barošanas reizes jaunajām māmiņām var būt diezgan neveiklas, jo gan mazulim, gan māmiņai tā ir pavisam jauna pieredze. Būtiska ir arī attieksme, ar kādu pieejat šai lietai – šim procesam vajadzētu sagādāt jums prieku un labsajūtu. Nebarojiet bērnu tikai pienākuma vai vainas apziņas dēļ.

Lai jūs nebītos no grūtībām, kas sākotnēji var rasties, iesakām iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par šo tēmu.

Pirmo reizi jūs savu mazuli varat barot neilgi pēc dzemdībām vai nedaudz vēlāk, ja jums vai bērniņam nepieciešama tūlītēja medicīniska aprūpe. Mazulis pēc dzemdībām ir trauksmains, un tādēļ viņš ir gatavs uzņemt barību jau pāris stundas pēc piedzimšanas. Visbiežāk ārsti māmiņām iesaka pielikt mazuli pie krūts šo pirmo stundu laikā pēc dzemdībām. Tomēr, ja pirmo reizi barosiet mazuli pēc vairākām stundām vai pat dienām, tad jums būs laiks atpūsties, pirms uzsāksiet pastāvīgu barošanu.

Ja iespējams, atturieties no barošanas ar pudelīti un knupja lietošanas, jo šī krūts laizīšana vai košļāšana sākuma periodā ir samērā svarīga, pirms mazulis saprot, kas viņam īsti ir jādara.

Uzsākot barošanu ar krūti, jums un mazulim jāatrod kopīga poza, kura abiem būs gana ērta un kurā mazulis var pēc iespējas pareizāk piekļūt krūtij. Tā ir pozīcija, kad zīdainis cieši aizver muti pār krūts areolu un ar smaganām piesūcas krūts galam. Kad viņa mēle atrodas zem krūts gala, ar viļņveida kustībām saspiediet krūti, tādā veidā veicinot piena plūšanu kanālos, pa kuriem mazulis saņem pienu. Ja jūs vairākkārt saspiedīsiet tikai krūts galu vien un nevis areolu, jūs radīsiet sev nelielas sāpes un radīsiet mazulī satraukumu, jo šādā veidā tas neiegūs pietiekamu daudzumu piena.

Ir vairākas pozas, kā barot mazuli:

1. Barojot mazuli tūlīt pēc dzemdībām, visvienkāršāk to būs izdarīt guļus stāvoklī, mazuli uzliekot sev virsū – ar mazuļa vēderiņu uz jūsu vēdera. Šāda pozīcija ir noderīga arī pēc ķeizargrieziena, lai izvairītos no slodzes un sāpēm uz sāpošā vēdera, turot mazuli. Ar pretējo roku pieturiet krūts areolu pie mazuļa mutes.

 

2. Barot sēdus, kad mazuļa galviņa atrodas jūsu salocītajā elkonī, ar apakšdelmu pieturot mazuļa muguriņu un otru roku turot zem kājiņas.

3. Alternatīva iepriekš minētajai pozīcijai ir tā sauktais „futbola bumbas tvēriens”, kad jūs atbalstat mazulīša ķermenīti pret savu ķermeni ar vienu roku un ar otru pieturat galviņu. Šī ir vēl viena ērta un noderīga pozīcija, ja jums veikts ķeizargrieziens, jo tas mazina slodzi griezuma vietā. Tā ir ērta arī dvīņu māmiņai, kas vēlas abus mazuļus pabarot vienlaikus.

Kad esat ērti iekārtojusies, maigi paceliet krūti un pavelciet mazuļa vaidziņu vai apakšlūpu ar krūts galu. Tas atmodinās viņā sākuma barošanas refleksu. Kad viņa mutīte atveras plašāk, maigi piespiediet mazuli sev ciešāk klāt, kamēr viņa mute aptver krūts areolu. Šī kustība jāveic samērā ātri, pirms mazulis aizver muti. Krūti maigi piespiediet ar plaukstu vai saspiediet ar diviem pirkstiem, it kā tie būtu šķērītes, izmantojot brīvo roku.

Piena izplūdes reflekss

Kad mazulis sāk zīst krūti, nervu gali, kas atrodas krūšu galos, sūta ziņu uz hipofīzi, kas savukārt atrodas jūsu smadzenēs. Hipofīze izdala hormonu prolaktīnu, kas stimulē piena rašanos, un oksitocīnu, kas saspiež nelielos muskuļus ap piena kanāliem, lai veicinātu piena ātrāku izkļūšanu no tiem. Šo procesu sauc par „piena izplūdes refleksu”, ko jūs visticamāk sajutīsiet kā spiedienu vai - retākos gadījumos - kā tirpas krūšu rajonā. Dažas sievietes var arī neizjust piena izplūdes refleksu. Piena kanālos iekļuvis piens izplūdes refleksa laikā ir jūtams gan kā lēna pilēšana, gan kā spēcīga strūkla. Daudzām sievietēm piena izplūdes reflekss iedarbojas ne tikai zīšanas laikā, bet pat tad, kad mazulis vai jebkurš cits raud. Pirmās dienas pēc dzemdībām jutīsiet arī kontrakcijas dzemdē, ko izraisa oksitocīns, reaģējot uz hipofīzi. Un lai arī tas rada nepatīkamas sajūtas, tas ir ļoti svarīgs process, lai ievērojami samazinātos dzemde.

Piena izplūdes refleksu var aizkavēt medikamenti vai smēķēšana. Tāpat piena izplūdes refleksu nevar sajust, ja esat saspringta vai apbēdināta. Tādēļ ir tik svarīgi, lai barošana būtu pēc iespējas patīkamāka. Apsveriet domu par omulīga stūrīša iekārtošanu mājās, kur jūs barosiet mazuli, novietojiet tur savu iemīļoto krēslu un galdu, labu apgaismojumu – ne pārāk spilgtu vai tumšu, nepieciešamākās mantas, mierīgu mūziku un ērti aizsniedzamu grāmatu vai žurnālu. Tāpat par ļaunu nenāktu veselīgas uzkodas un ūdens vai sula. Ja jūsu mājoklī ir vairāki stāvi, jūs varat izveidot šādu barošanas stūrīti katrā stāvā. Atslēdziet telefonu un izbaudiet šo brīdi, neuztraucoties par ikdienas rūpēm. Vērojiet mazuli, apmīļojiet, glāstiet viņu, runājiet ar viņu vai klusībā paskaitiet lūgšanu. Barošana var kļūt pat par sava veida meditāciju aizņemto dienu laikā.

Pirmpiens

Pirmās trīs līdz četras dienas jūsu organisms ražos pirmpienu - iedzeltenu šķidrumu ar augstu olbaltumvielu līmeni un bagātīgu antivielu un balto asins ķermenīšu līmeni. Ar retiem izņēmuma gadījumiem tas ir tieši tas, kas mazulim nepieciešams, jo viņš ir piedzimis ar paaugstinātu šķidruma līmeni organismā, kas kompensē samērā zemo šķidruma līmeni pirmpienā. Kad jūsu organisms sāks radīt pienu, jutīsiet pilnuma sajūtu, siltumu un, iespējams, pat sāpes. Var teikt, ka tajā brīdi krūts piebriedīs, iespējams, pat tik ļoti, ka mazulim būs grūti to noturēt. Ja tā notiek, jūs varat nelielu daudzumu piena izspiest no katras krūts, lai mazulis to var vieglāk satvert.

Lai izspiestu pienu, satveriet areolas malu starp īkšķi un pārējiem pirkstiem un atkārtoti piespiediet krūti pret sevi. (Lai panāktu piena plūšanu, iespējams, nepieciešama silta komprese vai karsta duša.) Parasti šāds pieplūdums krūtīs ilgst tikai pāris dienu.

Barošanas veids

Katrs mazulis ēd citādāk, un bieži vien tas atkarīgs no māmiņas piena daudzuma krūtīs un mazuļa dzīvesveida. Daži mazuļi bez piepūles ātri vien pierod pie barošanas, sparīgi zīžot krūti. Šie „barakudas” atšķiras no „gardēžiem”, kas bez steigas vispirms paspēlējas ar krūts galu, citi barošanas laikā ik pēc pāris minūtēm atpūšas, tādā veidā it kā izgaršojot maltīti, bet ir tādi, kas pēc brīža pat iemieg. Tādā veidā mazulis pat var nokaitināt māmiņu. Bet māmiņai ir jābūt pacietīgai. Viņa var arī veikt nelielu, maigu stimulāciju (piemēram, noģērbjot mazuli), lai snauduļojošais mazulis atgrieztos pie ēšanas un to pabeigtu. Tomēr jums vajadzētu rēķināties, ka barošanas laiks ir laiks, kas jāvelta mazulim, un jums tajā brīdī citas rūpes, raizes un darbi ir jāatliek malā.

Barošanas biežums

Parasti starp barošanas reizēm ir divas līdz trīs stundas garš starplaiks, kad mazulis vai nu čuč vai spēlējas. Kopumā ņemot, tās ir astoņas līdz divpadsmit barošanas reizes diennaktī. Tomēr tūlīt pēc dzemdībām barošanas starplaiki var būt nedaudz garāki, ietverot tikai sešas līdz astoņas barošanas reizes diennaktī. Augšanas laikā barošanas biežums pieaugs. Tāpat atšķirsies arī barošanas ilgums, parasti barošana prasa desmit līdz piecpadsmit minūtes ar katru krūti.

Tāpat kā citās dzīves jomās, arī mazuļa dzīvē realitāte nesaskan ar to, kas tiek uzskatīts par standarta situāciju. Piemēram, pirmā barošanas pieredze, atrodoties slimnīcā pēc dzemdībām, var jūs samulsināt, īpaši, ja mazulis visu laiku neatrodas vienā telpā ar jums. Kādreiz vairums dzemdību namu pieturējās pie senās tradīcijas -  pēc noteikta laika grafika mazuļus iedod māmiņām pabarošanai, un tad tos atkal aiznes uz citu palātu. Šajos gadījumos vairums mazuļu automātiski nepieskaņojas noteiktajam mazuļu barošanas laikam (sešām līdz astoņām reizēm diennaktī), jo lielākā daļa mazuļu guļ šajās stundās. Rezultātā māmiņa sāk nervozēt, jo samiegojies jaundzimušais pirmajās dienās pēc dzemdībām neizrāda ne mazāko interesi par zīšanu, kad tiek pielikts pie krūts. Sliktākajā gadījumā, ja mazulis nav gatavs ēst no māmiņas krūts, tas var pamosties un sākt skaļi raudāt, kad tiek aiznests prom no māmiņas, tādēļ to pabaro no pudelītes, lai nomierinātu. Tagad tā notiek retos gadījumos, tikai tad, ja mazulim vai māmiņai pēc dzemdībām ir radušās kādas komplikācijas.  Šobrīd māmiņas var barot savu mazuli, kad viņš ir izsalcis, nevis pēc noteikta laika grafika, jo māmiņa ar bērniņu atrodas  vienā istabā, kas sniedz labāku iespēju iepazīt vienam otru.

Mazulis nav izsalcis

Neuztraucieties, ja mazulis pirmajās dienās bieži neizrāda izsalkumu. Šī situācija pakāpeniski mainīsies, tiklīdz abi būsiet nokļuvuši mājās. Pirmo nedēļu miegainību izraisa mazuļa ierašanās un pielāgošanās jaunajai pasaulei, raudāšana un barošana kļūs biežāka – pat ik pēc pāris stundām. Gadās arī  tā, ka dažus vecākus pārņem šausmas par šādu situāciju. Pasaulē nākušais mazulis, kuram slimnīcā viss bija kārtībā, mājās nokļūstot, pēkšņi kļuvis neremdināms. Nekrītiet panikā. Tā vietā izmantojiet šo laiku, lai stiprinātu barošanas iemaņas, un šajā procesā mazulis sāks sadarboties un kļūs par jūsu partneri.

Jaundzimušais parasti diezgan skaidri parāda savu izsalkumu, sākot neatlaidīgi raudāt ik pēc divām līdz trim stundām. Kad sāk raudāt, nekavējoties sāciet viņu barot un pēc tam apmainiet viņam autiņus. Daži mazuļi veic tādu kā zīšanas kustību vai sāk nemierīgi rosīties, kad ir izsalkuši. Nav jēgas gaidīt, kad mazulis sāks skaļi raudāt, lai pieliktu to pie krūts.

Kur ir atraudziņa?

Mazulītim pēc ēšanas ir nepieciešama atraudziņa, tādēļ vislabāk viņu pacelt vertikālā stāvoklī un galviņu uzlikt virs jūsu pleca vai apsēdināt un nolikt savu roku zem mazuļa mutes un nedaudz paplikšķināt pa viņa muguriņu. Jūs varat viņu arī ar vēderiņu noguldīt uz savām kājām, lai viņa sejiņa atrastos pret jūsu plaukstu, atbalstiet galviņu un plecus, jo tiem noteikti jāatrodas nedaudz augstāk nekā vēderiņam, un tad nedaudz paplikšķiniet pa muguriņu.

Pēc atraudziņas mazulis var izrādīt interesi par otru krūti. (Ja viņš neatraugājas un ir omulīgs, jūs varat turpināt barošanu.) Tā kā barošanas laikā viņš vienu krūti ir nedaudz iztukšojis, prātīgi ir pielikt viņu pie otras krūts. Lai atcerētos, ar kuru krūti iepriekš barojāt, ir labi turpināt veikt pierakstus, ko lielākā daļa dzemdību nodaļu Latvijā pieprasa darīt, pirmās dienas māmiņai ar zīdaini esot slimnīcā. Ja jums šādi pieraksti slimnīcā nebija jāveic, tad iesakām izveidot kādā kladītē vai vienkārši uz parastas baltas lapas tabuliņu:

Tā jūs varēsiet labāk sekot līdzi ne tikai tam, kāds ir bērna barošanas režīms, vai jums jāsāk barot ar kreiso vai ar labo krūti, bet arī tam, cik bieži iziet bērniņam vēderiņš. Protams, to visu var paturēt arī galvā, bet ja māmiņai vēl ir simts un viena rūpe par sadzīviskām lietām, tad par skādi nenāks šāds špikerītis.

Bieža barošana ir ierasta situācija pirmajās dienās, turklāt tas stimulēs piena rašanos un piena izplūdes refleksu. Mazulis, kurš šķiet apmierināts ar retu barošanu (retāk nekā četru stundu intervālā), ir jāved pie ārsta uz pārbaudi, lai pārliecinātos, ka viņa stāvoklis ir stabils. Ja mazulis čuč ilgāk par 3 stundām, viņš jāmodina, lai pabarotu un nodrošinātu atbilstošu svaru pirmajām divām trim viņa dzīves nedēļām.

Esiet pacietīga, un jums viss izdosies! :)