Paklau, laikam pārstāvēšu nepopulāro viedokli. Mums ir četri bērni, tātad puncis ir iznēsājis četrus burvīgus mazuļus, kas nu jau daži ir lieli, kāds vēl tiko beidzis ēst pieniņu.Krūtis, kuras barojuša un devušas imūnsistēmu saviem mazajiem cik vien ilgi iespējams. Ja paskatos spoguli, es neredzu tur to meietni ar ļoti skaisto augumu, smuko vēderu rotā ķeizara griziena rēta no pirmā bērna, bet es tur redzu to pašu meietni, kura mīl dzīvi, mīl savu ģimeni un priecājas par katru dienu, ko var pavadīt kopā ar saviem mīļajiem. Es sapratu, ka nekad vairs nebūšu tāda kā 18 gados, bet man arī nav vairs 18gadi
). Kad vēl nebiju atkopusies no pēdējā bērniņa iznēsāšanas teicu vīram, ka esmu DRAUSMĪGI resna un man ļoti nepatīk būt resnai, jo baigi grūti sasiet kurpes un džinsi nepatīkami spiež, nu visādas neērtības. Vīrs man teica, ka nē, tu neesi resna. Kad sāku sportot un pamatīgi nogāja visādi liekie ādas veidojumi, atkal vīrs teica, ka ir labi. Vai man būs šāda vai tāda forma tam laikam nebūs svars, ja tik pati labi jūties. Man laikam liekas traki, ka visām sievietēm ir jābūt pēc standarta figūrai kā vidusskolniecei. Ja tas nāk ļoti grūti, vai ir vērts sevi mocīt un tērēt laiku? Varbūt tā lieta nemaz nav tik traka, vienkārši, piemēram Marta no kaimiņiem ir tievāka
)Lūdzu neņemiet ļaunā neviena no šīs diskusijas dalībniecēm, vēlējos tikai aicināt padomāt, ka tas nav pasaules gals un vai tas mērķis ataisno līdzekļus
Ar un Par bērniem
Betja godīgi,tad es uz brīnukremiem pat neceru...Tur ir tikai viens variants-plastiskā operācija..Savādāk man liekas,nu nekādi 
