CV

Vārds, uzvārds: Ilze Boitmane

Vecums: 33

Dzīves vieta: Rīga

Izglītība:

Pädagogische Hochschule Freiburg (Vācija) – studijas maģistratūrā: psiholoģija, organizāciju psiholoģija, tālākizglītība, pieaugušo izglītības vadība

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola - Iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds pedagoģijā un šobrīd tiek iegūts maģistra grāds psiholoģijā

Rīgas Tūrisma skola - Iegūts diploms restorānu servisa darbinieka specialitātē

Pirmā darba vieta: kāda Rīgas kafejnīca – apkopēja, vēlāk trauku mazgātāja un vēl vēlāk viesmīle.

Lielākā darba pieredze 7 gadi: SIA “WorkingDay Latvia“ - personāla atlases speciāliste

Pašreizējais darbs: SIA „I-Work Latvia”- direktore, Valdes locekle

Īpašas piezīmes: 2006. gadā sarakstīta un izdota grāmata „Personāla atlase un novērtēšana“, kas 2008. gadā tiks atkārtoti tiražēta jaunā un papildinātā versijā.



Meitene no Daugavpils rajona Vaboles pagasta

1994. gads…meitene Ilze atbrauca no laukiem pēc vidusskolas beigšanas un sāka dzīvot Rīgā. Viņai nebija nekā, bet šajā lielajā galvaspilsētā vajadzēja izdzīvot. Ilze apzinājās, ka derēs jebkāds darbs, kas spēs nodrošināt viņas pamata vajadzības. Meitene dabūja darbu kādā Rīgas kafejnīcā par apkopēju, vēlāk mazgāja traukus, vēl vēlāk strādāja par viesmīli. Tāda bija viņas pirmā darba pieredze. Ilze stāsta, ka tas darbs esot bija labs, jo bija lieliski kolēģi un tiešām labi darba apstākļi. Viņa ir pateicīga par šo darbu, jo tā bija pirmā pieredze un pietiekoši pozitīva un ar skaistām atmiņām apvīta.

Bērnībā sapņu profesija bija vairāk saistīta ar mākslinieciskajām sfērām. Tāpat kā daudzas mazas meitenes, arī Ilze vēlējās kļūt par baletdejotāju vai aktrisi. Mērķi vai sapņi mainās – ja pirmajā klasē Ilze vēlējās kļūt par aktrisi, tad piektajā klasē jau par bērnudārza audzinātāju un 12. klasē jau par juristi. Pēdējo sapni viņa pat mēģināja realizēt. Taču, kad sāka mācīties un vairāk iedziļināties, kas tas patiesībā ir, tad saprata, ka sapnis, kad uz to skaties no malas, ir pavisam citādāks, nekā tad, kad uz to skaties realitātē - tad tas ir pilnīgi kaut kas cits.

Līdz atlases darbam Ilze nonāca pavisam nejauši. Varbūt tas esot bijis liktenis, to esot tā grūti izskaidrot. Kaut kādu lietu un apstākļu sakritība noveda Ilzi pie atziņas, ka karjera, darba tirgus un cilvēki ir tas, kas viņu saista.

Ilze Boitmane - SIA „I-Work Latvia”- direktore

Šodien šī pati meitene ir personāla atlases un novērtēšanas uzņēmuma SIA „I-Work Latvia“ īpašniece. Ilze sevi raksturo kā aktīvu, radošu personu, kurai piemīt mērķtiecība un inovatīva domāšana, proti, ir vēlme pilnevidoties un uzzināt jaunas lietas. Aizrautīga, ātri iesaistās, patīk piedalīties dažādos pasākumos, sabiedriskās aktivitātēs. Attiecībās ar cilvēkiem Ilze ir atklāta un godīga, iekšēji tic, ka kādreiz pasaulē LABAIS uzvarēs. Šī ticība viņai palīdz tikt galā ar ikdienas grūtībām un netaisnību sabiedrībā. Ilzes intereses ir saistītas ar skaistām un garīgām lietām, līdz ar to ikdienas dzīvē sevi neuzskata par varaskāru un pārņemtu ar naudas pelnīšanu.

Viņa atzīst: „Man patīk rezultāts un tas, ka tajā visā es spēju palīdzēt citiem sasniegt mērķus un dod savu ieguldījumu, kā arī vienkārši darīt interesantas lietas.“

Tā bija 2006. gada vasara, kad Ilze sāka domāt par sava uzņēmuma izveidi, un toreiz konkurence šajā sfērā nebija tik liela, tā palielinājās 2006. gada beigās, 2007. gada sākumā. Šie gadi Latvijas ekonomikā bija diezgan piesātināti, dinamiski, daudz dažādu ekonomisko procesu notika, tostarp pieauga arī jauno uzņēmumu skaits. Ņemot vērā, ka tolaik arī citās jomās atvērās jaunas kompānijas un visiem vajadzēja darbiniekus, pieprasījums pēc atlases pakalpojumiem bija diezgan liels. Tomēr lielai daļai cilvēku nav pieredzes saskarsmē ar cilvēkresursu vadību, ar personāla atlasi un novērtēšanu. Ilzei šīs zināšanas un pieredze bija, līdz ar to šī doma par uzņēmumu radās tieši tāpēc, ka ir padziļinātas zināšanas un kompetence ne tikai atlasē, bet arī procesos, kas notiek darba tirgū, un kā atlases bizness vispār darbojas šeit, Latvijā.  Ilzes uzņēmums spēj noteikt un paredzēt, kas notiks pēc gada, pēc diviem gadiem, spēj saprast, kas ir viņu konkurenti, kā viņi strādā un kādas ir viņu darba metodes. Latvijā ir aptuveni 200 personāla atlases kompānijas, kas ir „Lursoftā“ reģistrētas. Lielākās un nozīmīgākās ir kādas divdesmit.

Pirms sava uzņēmuma dibināšanas Ilze 7 gadus nostrādāja personāla atlases uzņēmumā SIA “WorkingDay Latvia”. Darbu „WorkingDay“ viņa dabūja, pateicoties savai mērķtiecībai: piezvanīja un pateica, ka vēlas strādāt. Toreiz vakances tur nebija, bet darbu viņa dabūja. Protams, sāka kā asistente, vēlāk izauga par speciālisti, vēl vēlāk kļuva par vecāko speciālisti.

Vēl strādājot „WorkingDay|“, Ilze nodibināja savu uzņēmumu. Protams, savlaicīgi informējot vadību par plāniem uzsākt savu biznesu. Viņa saka lielu paldies savam iepriekšējam darba devējam, kurš viņu arī morāli atbalstīja un ļāva vēl turpat pusgadu strādāt pēc Ilzes uzņēmuma reģistrēšanas, jo jaunajās biroja telpās, kur Ilzei ar savu jauno komandu vajadzēja ievākties, bija aizkavējušies remonta darbi.

Ilze stāsta, ka „WorkingDay“ labi apzinājās, ka viņiem nebija ko piedāvāt, lai viņa paliktu strādāt turpat. Pēc Ilzes domām, viņas iepriekšējam darba devējam būtu jālepojas, ka viņa kā darbiniece aiziet uz kaut ko augstāku un spēj sasniegt lielākus mērķus. Ka cilvēks spējis pie viņiem attīstīties un iet vēl tālāk, augstāk, nevis aiziet no iepriekšējā darba uz kaut ko zemāku. Viņa atzīst: „Katrs cilvēks ir personība, un katram cilvēkam ir savi profesionālie mērķi. Ir cilvēki, kuri ir izpildītāji un kuriem nav šīs ambīcijas. Viņi var simts gadus strādāt par personāla speciālistiem un viņiem vairāk neko negribas. Bet ir cilvēki, kas vēlas attīstīties un iet uz augšu. Viena liela daļa aiziet un izveido savu uzņēmumu, citi speciālisti aiziet strādāt par vadītājiem citās kompānijās.“

Ilze ir arī stipra sieviete, jo uzsāka savu biznesu neatkarīgi no tā, vai viņu apkārtējie atbalsta vai nē. Ģimene un draugi nebija vienisprātis, ka doma par savu biznesu ir droša. Iespējams, tas ir raksturīgi latviešu mentalitātei, ka vajag 100 reizes pārdomāt, pirms kaut ko uzsāk. Un katra jauna lieta, ko uzsāc, ir ļoti liels risks. Un vai ir vērts riskēt? Varbūt labāk izvēlēties kaut ko stabilu un neuzdrīkstēties? Tagad viņas tuvākie cilvēki skatās uz to visu pozitīvi un ir pat pārsteigti, ka kaut kas ir izdevies. Sabiedrībā tomēr vairāk valda negatīvisms un kritiska attieksme pret jaunām lietām, ko cilvēki uzsāk.

„I-Work Latvia” sasniegumi

Ilzes uzņēmums jau šobrīd var atzīmēt uzņēmuma divarpus gadus. Tas darbojas diezgan veiksmīgi, īpaši ņemot vērā, ka tas ir 100% Ilzes pašas izveidots kapitāluzņēmums. Ilze uzskata, ka viņas uzņēmums ir sasniedzis diezgan augstus rezultātus. „Dienas Biznesa“ veiktajā aptaujā par TOP 20 atlases kompānijām vispār Latvijā, kur vairāk tika ņemti vērā finanšu rādītāji, apgrozījums un peļņa, „I-Work Latvia“ kā uzņēmums ierindojās 13. vietā. Ilze uzsver, ka viņas kompānija ir vienīgā visaugstāk esošā jaunā atlases kompānija Latvijā šajā TOP 20. Šī kompānija veic atlasi apmēram 80 klientiem (protams, ne visi ir aktīvie klienti) - Latvijas uzņēmumiem pirmā, otrā līmeņa vadītāju vakancēs un vecākā līmeņa speciālistu vakancēs. Meklētākās pozīcijas ir finansistu un grāmatvežu, finanšu direktoru, ekonomistu vakances. Pēc tam ir pārdošanas vakances un diezgan daudz arī inženiertehniskās pozīcijas, kas saistās ar ražošanu un rūpniecību.

Pēc Ilzes domām, atlase, novērtēšana ir vienīgā lieta, ko viņa māk darīt,  ņemot vērā viņas vairāk nekā 7 gadu pieredzi  šajā jomā. Kā saka Ilze: „Man ir pamats uzskatīt, ka esmu viena no tādiem ilgstrādājošajiem speciālistiem šajā sfērā Latvijā. Kopumā izvērtējot, domāju, ka tādu droši vien nav daudz. Kādi 10 varētu būt, kas joprojām darbojas atlases biznesā.“

Ilze Boitmane - karjeriste vai ģimenes cilvēks?

Šobrīd Ilze dzīvo viena pati un savu laiku velta darbam. Uz jautājumu, vai Ilzei varētu kādreiz pašai būt sava ģimene, viņa atbild : “Droši vien es domāju arī par šādu iespēju, ka cilvēkam ir jābūt kvalitatīvam arī privātajā dzīvē. Bet es pieeju tai lietai savādāk. Ir zināms, ka ir jaunās māmiņas, kas sadzemdē tos 2 - 3 bērnus un tad metas karjerā ar kaut ko darboties; bērniem tiek meklētas un algotas neskaitāmas aukles, bērni savus vecākus mājās vispār neredz – tā nav ģimene. Tā ir cauruma aizlāpīšana vai sabiedrības normu atstrādāšana. Ar karjeru šīs lietas nav savienojamas.“

Ilzei pieņemamais modelis ir, kad sieviete vai vīrietis iegūst augstāko izglītību, veido karjeru līdz 30 - 35 gadiem, maksimāli sevi piepildot un izliekot darba vidē, iegūstot  noteiktu labklājības līmeni un statusu sabiedrībā. Un tikai tad var pasaulē laist bērnu laimīgā un labklājības pilnā ģimenē, lai var savam bērnam nodrošināt labklājīgu nākotni, maksimāli rūpēties, lai viņš dzīvē būtu veiksmīgs. „Protams, ir arī otrs variants - 18 gados fiksi apprecamies, dzemdējam bērnu, līdz 26 gadiem uzaudzinām viņu un tad dodamies karjerā. Bet šis variants ir ar mīnus zīmi, jo 18 gados cilvēki vēl nav nobrieduši, lai mazajam iedotu pozitīvus pamatus, jo šajā vecumā cilvēkam pašam ir bērna domāšana,“ – secina Ilze. Vai nu vairāk laika tiek veltīts ģimenei vai arī darbam; tā, ka abās vietās cilvēks varētu būt vienlīdz labs, tā nekad nebūs.

Līdz 40 gadiem cilvēks var sasniegt visu – ko viņš galvā izdomā, to viņš arī fiziski var izdarīt.

Cilvēks savu biznesu var uzsākt jebkurā vecumā, ja vien viņš pa zemes virsu staigā, ja vien galva strādā, kājas kustas. Pēc 40 gadiem, iespējams, tā gribēšana ir, bet varēšanas vairāk nav. Nav dinamikas, nav arī elastīguma tajos pašos viedokļos, cilvēks vienkārši apaug ar kaut kādu kārtu - stereotipiem, saistībām - un kļūst konservatīvs. Viņš nav orientēts uz pārmaiņu procesu, ir grūtāk kaut ko uzsākt un uzdrošināties.

Darba tirgū šobrīd jaunākus par 25 gadiem vispār neskatās neviens uzņēmums. Tas laiks bija pirms 3 gadiem; šobrīd darba devēji vairāk novērtē pieredzi, nevis jaunību. 

Ilze uzskata - lai vispār biznesu veidotu, ir nedaudz jābūt karjeristam, ja grib mājās sēdēt, tad ir jābūt pavisam citai domāšanai, un parasti šie cilvēki tad arī paliek mājās sēdēt pie ģimenes un ģimenes pavarda. Svarīgākais ir darīt tās lietas, ko mēs protam darīt. Biznesu veidojot, tā lieta ir perfekti jāpārvalda, jāapzinās gan visi plusi, gan mīnusi, jāizpēta lietas padziļināti. Nevar tā vienkārši izdomāt – man patīk, gribu un tūlīt taisu. Vispirms ir izpētes process. Jāpastrādā tajā vai kādā līdzīgā nozarē, jākonsultējas ar noteiktās nozares speciālistu. Ilze, strādājot „WorkingDay Latvija“,  guva lielu pieredzi, apzinājās, kas ir kas, un līdz ar to viņai bija viegli veidot savu uzņēmumu, jo zināja šo biznesu ne tikai no ārējās fasādes, bet arī visu to, kas šajā biznesā notiek no iekšpuses.

Svarīga ir atpazīstamība tirgū, publicitāte, kas savukārt veicina klientu piesaisti uzņēmumam. Tas ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem. Ilzes gadījumā viņa to ierindotu pat pirmajā vietā.

Kad pats esi sava uzņēmuma saimnieks, tad ir jāstrādā trīsreiz vairāk un 24 stundās jāpaspēj daudz vairāk izdarīt. Jo vadītājam par visām uzņēmuma lietām ir jāzina - gan par grāmatvedību, gan finansēm, par to, vai apkopēja atnāca, neatnāca. Cits neviens par to neinteresēsies.

Cilvēkam ir jābūt mērķtiecīgam, jāspēj lietas paveikt līdz galam, jābūt pacietīgam, jābūt atpazīstamībai – tas nodrošina rezultativitāti par 99% - elastīgam, atvērtam pārmaiņām, radošam, komunikablam – nodibināt un ieraudzīt biznesa kontaktus. Jābūt redzējumam, jābūt domāšanai par nākotni, nevis par pagātni. Jābūt orientētam uz rezultātu, nevis uz procesu. Vadītājam ir jābūt harizmātiskam, lai savus darbiniekus iedvesmotu un rosinātu darboties, lai nav tā, ka šie darbinieki tikai strādā naudas dēļ.

Ilzes novēlējums tiem, kas vēlas tuvākajā laikā uzsākt savu biznesu

Tie, kas šobrīd uzsāks biznesu, tie būs ļoti stipri. Šī brīža ekonomiskās situācijas dēļ, jo tā ir pietiekoši dinamiska, izglītojoša, liek cilvēkam vairāk darboties un domāt par mārketingu, tirdzniecību, jaunām tehnoloģijām, kā optimizēt procesus utt. Šobrīd Latvijā ir ļoti zema produktivitāte,  tāpēc ir svarīgi izplānot, kā  panākt maksimālu efektu.