Bija saulains rīts! Sakārtojām somas, un plkst.11.00 ar draudzenes mašīnu izbraucām no Rīgas. Brauciens bija interesants, pirmkārt tāpēc, ka gadu nebijām tikušās – bija par ko runāt, smieties un atcerēties un, otrkārt ASV, kur viņa kādu laiku jau dzīvo, atļautais ātrums ir cits un vairākas ceļazīmes ir svešas! Pirmā pieturvieta bija Bīriņi – Bīriņu pils un pils parks. Ļoti laipna uzņemšana, jāsāk ar to! Protams, ka jāmaksā par iebraukšanu un pils teritorijas, meža takas apskati, un atsevišķi(ja vēlās, protams) jāpērk biļete par pils iekšskati, bet tas bija to vērts! Īpaši palika atmiņā ozola kāpnes un skats uz stārķa ligzdu pils tornītī un apkārtni no pils balkona! Jāatdzīstas, ka Bīriņu pilī mēs abas bijām pirmo reizi – patīkami pārsteidza sakoptā teritorija, glaunie viesnīcas numuriņi, kas atrodas pils telpās un iespējas izvizināties pa pils parku un mežu ar drošku – zirga pajūgā, apskatot sirds saliņu un eņģeļa kalnu, ganības un pļavas. Brauciena laiks bija pilns smieklu un prieka, jo daudz uzzinājām par tā laika dzīvi, meža takām, pils darbinieku ikdienu mūsdienās un kad zirgs sāka auļot... Noteikti iesaku! Domāju, ka bērniem pat varētu patikt vairāk kā mums. Ar cenu gan jārēķinās – 15 min pajūgā maksāja 8 Ls. Un jāpiesaka laicīgi, jo vasarā ir daudz jāt vai pajūgā braukt gribētāju! Otrā pieturvieta – Igates pils un Igates dzirnavas – vieta kur noteikti iesaku paēst! Bija labs laiks un ēdām ārā skatoties uz Igates pili un pils dīķi! Šajā vietā sagaidījām arī savu trešo draudzeni, ar kuru tālāk ik pa laikam ceļojām kopā. Cenas dzirnavās pieņemamas, ir arī krīzes laika piedāvājums – vairāki ēdieni par īpaši izdevīgām cenām! :) Igates pili uzkopa, tādēļ iekšā netikām, bet apstaigājām parku, pašūpojāmies lielajās šūpolēs un vērojām cītīgos dārzniekus! Trešā pieturvieta bija Dunte, tiešāk Minhauzena muzejs un dabas taka. Muzejā ir daudz sīkumu – izbāzeņi, Minhauzena grāmatas daudzās valodās, dažādas sīklietiņas, kuras var apskatīt ilgu laiku, bet otrajā stāvā ir vaska figūru muzejs, kur var iepazīties gan ar tālākiem vēstures personāžiem – politiķiem, rakstniekiem, gan arī, piemēram, mūsdienu sportistiem. Minhauzena dabas takai jāapbruņojās ar pacietību – tā nav īsa, bet izvēloties lielāko apli ir iespēja pabūt pie jūras, atpūsties, un vēlāk doties atpakaļ uz sākumpunktu, turpinot ceļu pa iesākto taku uz priekšu. Uz takas interesantas norādes, atpūtas vietiņas, uzraksti un paskaidrojumi par Minhauzena „patiesajiem” stāstiem. Smējāmies arī mēs!!! Ceturtā pieturvieta – Tūja. Mērķis – Tūjas jūrmala un naktsmāju meklējumi. Bijām plānojušas palikt Viesnīcā „Jafa Tūja”, bet tā kā tur bija slēgtās viesības, neplānoti palikām mazā namiņā pie pašas jūras. Braucot garām „Grantiņu” mājai, saimnieks mūs aicināja iekšā – piedāvāja šo namiņu un mēs priecājāmies par šādu iespēju! Gulēt 5 metri līdz stāvkrasta nogāzei, un atverot durvis redzot jūru tepat – ko vēl vairāk viens pilsētas cilvēks var vēlēties! Namiņš gan bija bez elektrības, bet ar svecēm un ļoti mājīgu atmosfēru atsvēra jebkuru 5zvaigžņu viesnīcu. Tā nodzīvojām pa Tūju visu vakaru un nākamo rītu!

Nākamajā rītā sirsnīgi atvadījāmies no nama saimniekiem, kuri aicināja mūs atgriezties vēl un braukt arī ar teltīm, jo pie mājas ir liela teritorija par pašu jūru – galdi un krēsli piknikam, vieta, kur novietot mašīnu un celt teltis – tas būtu krietni lētāk un iespēja arī atbraukt uz vienu dienu! Iepriekš gan jāpiesaka, tā kā ja kādam interesē telefona nr., varu iedot! :) Ar brokastīm mums gan gāja jautri – domājām doties brokastot uz Tūjas kafejnīcu, bet tā tikai vaļā no 11.00, tāpēc iegājām vietējā veikaliņā, sapirkām brokastis piknika stilā un devāmies uz jūriņu! Piebraukt tuvu pie Jūras un atstāt mašīnu uz kādas no Tūjas ieliņām ir neiespējamās misijas cienīgs gājiens. Tādēļ pēc neveiksmīgas noparkošanās, devāmies uz privāto stāvlaukumu, maksājot 1 Ls, bet apstājoties pie pašas jūras. Pavadījām vairākas stundas ejot, runājoties, baudot jūras gaisu un mieru. Piektā pietura – Limbaži. Limbažos mierīgi pastaigājāmies, paēdām pusdienas, apskatījām Luterāņu dievnamu, Limbažu pilsdrupas un paviesojāmies kādos veikalos. Bija jau liels nogurums, tādēļ arī aktuālais mērķis nebija vairs tik daudz kā ceļot un vērot, kā vēlreiz satikt mūsu trešo draudzeni, kurai šī bija darba diena. Vēl pavadījām laiku kopā, padzērām tēju un ap 17.00 devāmies uz Rīgu, vienlaicīgi ar pirmajām lietus pilēm!!! Nogurums bija milzīgs, bet ausīs šalca jūra, bija patīkama sajūta, ka ir kas jauns redzēts un pavadīts kopā tik labs un jautrības pilns laiks, kādu ikdienas steigā nebūtu iespējams izbrīvēt! Tagad visas jau esam savās mājās... Bet smaids un foto uzņēmumi iepriecina! Lai arī Jums jauks atpūtas laiks šajā vasarā! :) Un ceru, ka kādas idejas vai maršruta iezīmes noderēs arī Jums, tavavieta.lv ģimenes un draugi!