Jau sen bija doma uzrakstīt par saviem nelielajiem ceļojumiem pa Dānijas plašajām ārēm un pilsētām. Jāpiebilst gan, ka es itin neko nezinu par biļešu cenām, par autobusu un vilcienu maršrutiem arī ne, jo izmantojam mašīnu un vecu karšu atlantu.

Dānija daudziem asociējas tikai un vienīgi ar Kopenhāgenu un Legolandi. Tāpat kā man reiz. Bet tā nemaz nav, te ir tik daudz izklaižu gan ģimenēm, gan parastiem ceļotājiem. Pilis, dažādas vietas, kuras vēl nav tikušas pārvērstas par lauksaimniecības zemēm, neskaitāmi atrakciju parki un zoo dārzi. Pastāstīšu par tām dažām vietām, kur es esmu bijusi.

Pavisam nesen bijām aizbraukuši apskatīt Vadena jūru (Vadehavet). Arhusas, pilsētas, kurā es dzīvoju, centrā bija izstāde. Saucās - 100 vietas (100places.com). 100 fotogrāfijas, kurās attēlotas vietas, kas, globālajai sasilšanai pieņemoties spēkā, varētu neatgriezeniski izmainīties vai pat pazust no zemes virsmas. Vienā no bildēm bija attēlota Vadena jūra - vieta, kur cilvēki var staigāt pa ūdens virsmu. Tāpēc radās ideja šo vietu apmeklēt. Ja nu tiešām pazūd!

Vadena jūra ir Ziemeļu jūras daļa, kas stiepjas gar Nīderlandes, Vācijas un Dānijas krastiem. Jūra te ir tik sekla, ka bēguma laikā tiek atsegti milzīgi smilšu plašumi, kamēr paisuma laikā tie pilnībā pazūd zem ūdens. Putnu vērotāju paradīze. Sērfotāju paradīze. Gar krastu bradātāju paradīze. Vienvārdsakot, izcili laba vieta vienas vai divu dienu atpūtai.

Pēc ātrām brokastīm, kurās mielojāmies ar svaigi ceptām slavenajām dāņu apaļmaizītēm (rundstykker), mēs devāmies ceļā. Lai nedaudz dažādotu tās dienas piedzīvojumus, mēs sākumā piestājām Ribes pilsētiņā, kas skaitās Dānijas vecākā pilsēta. Dibināta 8. gadsimtā kā vikingu apmetne un svarīgs tirdzniecības centrs, pilsētiņā joprojām var just senatnīguma garu, pastaigājoties pa šaurajām ielām, uzkāpjot vairāk kā pirms 800 gadiem celtās Ribes katedrāles tornī. No torņa paveras elpu aizraujošs skats uz apkārtnes līdzenumiem un Ribes namiņu kārniņu jumtiem. Pati katedrāle arī ir apskatīšanas vērta - skaistas vitrāžas, 400 gadus vecas ērģeles, viss baznīcas interjers. Pa pilsētiņu varētu klaiņot ilgi, vērojot kā senatnīgums sajaucas ar moderno dzīvi. Vecajos namos ir ierīkoti veikali, restorāni un ēstuves. Apkārt noparkotas mašīnas. Jaunas celtnes gan centrā neredzējām.

Pēc ātras pastaigas pa Ribes pilsētu turpinājām mūsu ceļu uz tuvējo Ribes vikingu centru. Šo pieturvietu gan nedaudz nožēlojām. Nešķita iztērētās naudas vērta. Vēstures cienītājiem gan būtu interesanti izstaigāt šo centru, kas veidots kā vikingu apmetne - milzīga vikingu māja, kas izskatās pēc otrādi apgriezta kuģa, tirdziņš, nelielas lauku mājiņas un darbnīcas. Var piedalīties loku šaušanā, bērniem ir iespēja piedzīvot vikingu ikdienu, pārģērbjoties un palīdzot vienkāršos darbiņos. Turp laikam jādodas ar bērniem, nevis divatā...

Paēduši līdzi paņemtās pusdienas turpat pļavā pie vikingu centra, braucām uz Vadena jūru, precīzāk, uz Rømø salu. Laika apstākļi līdz tam jau bija nedaudz sabojājušies, ik pa brīdim smidzināja. Turklāt nezinājām, vai ir paisums vai bēgums, tāpēc neriskējām doties pastaigā pa seklo jūru. Te itin bieži atgadoties, ka cilvēki, nezinot par paisuma un bēguma ciklu, ieklīst tālu jūrā un tad nepaspēj tikt līdz krastam, kad paisums pēkšņi klāt. Vai bieza jūras migla. Rømø ir vasarnīcu sala. Lai turp nokļūtu, ir jāpārbrauc apmēram 8-9 kilometrus garš dambis. Tālāk turpinājām līdz Lakolk pludmalei, kas ir plašākā pludmale, ko jebkad esmu redzējusi - nedaudz mazāk kā kilometru plata un vairākus kilometrus gara. Mašīnas tur atstāj smiltīs, tuvāk ūdenim. Smiltis tur nav tik sausas kā Jūrmalas pludmalēs, tās ir mitras un cietas, tāpēc droši var braukt ar mašīnu. Dažiem gan "palaimējas" ierakties. Pludmale ir izcila peldēšanai, pat par spīti vēsajam laikam ūdens šķita silts. Vēl labāka tā vieta ir vindsērfinga un kaitborda cienītājiem. Tos gan mēs neredzējām, bet toties tur bija neskaitāms daudzums cilvēku, kas laida milzīgus pūķus. Vēja dēļ tā vieta ir perfekta šai nodarbei. Šai salai ir viens liels plus - te var redzēt neskartas dabas ainavas, kas Dānijā ir retums. Šeit tas ir Jitlandei tik raksturīgais tīrelis, hede, kuru vēl var redzēt, braucot uz Skagen, Dānijas galējo ziemeļu punktu.

Atpakaļceļā nolēmām apskatīt vēl vienu Vadena jūras salu - Mandø. Tā ir daudz mazāka par Rømø, bet uz to ved divi dambji-zemes ceļi. Diemžēl tikām tikai līdz tiem dambjiem, ne tālāk. Viens no ceļiem bija pilnīgi applūdis. Otrs - sauss, bet mēs nolēmām neizaicināt likteni. Ja nu paisums sāktos, kamēr mēs esam uz salas. Sēdēt sešas stundas mašīnā neietilpa mūsu plānos.

Visumā tas bija diezgan interesants un ļoti vējains ceļojums. Tie, kas turp dodas, var apmeklēt vēl vienu skaistu Dānijas pilsētiņu Møgeltønder un vairākus atrakciju parkus, kas atrodas tuvumā. Par tiem uzrakstīšu citu reizi.