Ko dod dienasgrāmatas rakstīšana? Tā ļauj piedzīvot visus skaistos brīžus pa vairākiem lāgiem! Kaut 100 reizes! Tāpēc iesaku nerakstīt dienasgrāmatā sāpes..., lai pie tām vairs neatgrieztos!

Šodien nācās rediģēt vienu ļoti jauku rakstu, sava veida ceļojuma dienasgrāmatu labai draudzenītei, kuru pazīstu daudzus gadus, un ar kuru pēdējie gadi mūs vairāk vienojuši darba lietās. :) Mirklī, kad rediģēju viņas pierakstus atskāru, ka gadiem ejot ir diezgan grūti saglabāt nevainīgu draudzību (tādu kā pusaudžu un jaunības dienu gados). Cilvēki pieaug, sākas lielie biznesi un tā... un tad tu saproti, ka draudzība nereti pārtop izdevīgā barterī. Nevis negatīvā nozīmē, bet apmēram, tā: Cik ļoti man ir paveicies, ka mana draudzene ir... un tad uzskaiti - friziere, manikīre, kosmetaloģe, pārdevēja drēbju veikalā, solārija studijas īpašniece, grāmatvede, juriste... Drīz vien draudzība apaug ar naudas vai izdevīga darījuma smaku! :) Un ja tā padomā, arī tikšanas bieži vien notiek tikai tad, kad pie viņas dodies pēc kārtējā pakalpojuma vai ar kādu piedāvājumu... :) (Runa neiet par sirdsdraudzeni, bet par citām ļoti labām draudzenēm).

Nu lūk... es biju tik laimīga lasīt šo dienasgrāmatu, jo tā man deva iespēju viņu atcerēties kā pirms 10 un vairāk gadiem. Vai ikdienā viņa man stāstītu par savām sajūtām? Diez vai, ja vien tās nebūtu saistītas ar darbu, ģimenes problēmām vai vīrieti? :) Un vai mums ienāk prātā paprasīt, klau, pastāsti man kaut ko par savu mīļāko Eiropas pilsētu vai mīļāko filmu, grāmatu?! :)) Labi, ja mēs noklausāmies spilgtos iespaidus pēc viņas atgriešanās no kārtējā ceļojuma, jo vēlāk diez vai mēs vēl atcerēsimies, kur viņa bijusi un vai vispār bijusi? Aha, padomā, vai zini, kur pēdējā gada laikā bijušas tavas labākās draudzenītes? ;)

Rediģējot viņas fantastisko gara darbu man prātā ienāca doma, ka visiem vajadzētu rakstīt dienasgrāmatu. Un ir absolūti vienalga par kādu tēmu, absolūti vienalga cik detalizētu, absolūti vienalga publisku vai tikai sev. Galvenā doma tajā visā ir - patiesas emocijas! Jo kurš gan melos sev? :) Un ja mums ir tas gods savu draugu domas lasīt, tad svarīgi nav, cik daudz tur rēgojas gramatiskās kļūdas un cik stilistiski skaidri viņš prot sapīt vārdus teikumā, svarīgi ir tas - kā viņa/š jūtas, kā uztver dzīvi un redz pasauli?!

Draugiem.lv ceļojumu sadaļā arī ir forši palasīt aprakstus, bet tur tie vairāk ir rakstīti tā, lai skaisti izklausās un, lai komentāros neviens neraksta kritiku. Tur galvenais prast rakstīt pēc iespējas pozitīvāk un neitrālāk un ir ok! Bet tajā visā baigi pietrūkst patiesās garšas... Tā ir tāda kā 5* pelnīšana skolā ar paceltu roku... :):):)

Un? Ko es ar to visu gribēju pateikt? :) Laikam gribu iedrošināt cilvēkus rakstīt par foršām lietām. :) Nevis garus zinātniskus penterus, bet gan ikdienas pārdomas spilgtos dzīves brīžos. Par ceļojumiem, par mājdzīvniekiem un par citādām foršām, pozitīvām lietām. Ja kāda prot spilgti uzrakstīt, kā viņa kaut vai cepj uz plīts kartupeļus, arī tas būtu super interesanti!

Starpcitu Salvadora Dalī grāmatā "Ģēnija dienasgrāmata" pēdējā sadaļa bija par.... purkšķiem. Pilnīgs sviests, cik atceros, bet ideja ģeniāla! :D:D:D:D

Čav, čav visiem, kas lasa! ;)

P.S. Te ir links uz to rakstu. To izlasot, gribas sakravāt somas un močīt kaut kur prom, jo visa dzīve sākt likties, kā viens liels un fantastisks ceļojums! http://www.tavavieta.lv/blogi/sarunas-celojam-blogs/mana-mila-parize/