Jau gadsimtiem ilgi banku aizdevumi ir palīdzējuši finansēt jaunu biznesu uzsākšanu, māju iegādi vai uzlabošanu. Šobrīd šaja segmentā ir notikušas būtiskas izmaiņas un ir interneta norēķinu laikmets, kuru daudzas bankas ir vienkārši nogulējušas. Saskaņā ar dažādām prognozēm tuvāko 20 gadu laikā komercbankas varētu pilnība izzust un to vietā stāsies jaunie aizdevēji, kuru galvenais produkts ir ātrais kredīts online.

Lai arī šobrīd nebanku kreditori piedāvā aizņemties tikai salīdzinoši nelielas naudas summas, tomēr tendence liecina, ka šīm summām ir tendence pieaugt. Piemēram, Credit24 ļauj iegūt līdz pat 3000 eiro mazāk kā stundas laikā. Protams, tas nav daudz, ja runājam par miljonu lieliem aizdevumiem un šajā segmentā komercbankas joprojām turpinās darboties, taču patēriņa kredītēšanas jomā nebanku kreditori saliek bankas vienos vārtos.

Dažas bankas, piemēram, Swedbank jau ir pamanījusi šo tendenci un piedāvā saviem klientiem iegūt patēriņa aizdevumu, jau ielogojoties avā klienta profilā. Iegūstamā summa ir piesaistīta klienta ikmēneša ienākumiem un parasti nepārsniedz sešas mēnešalgas. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kas mēnesī iegūst darba algā līdz pat 1000 eiro varētu pretendēt uz kredītu līdz 6000 eiro. Tiesa, pirms piešķirt naudu bankas speciālisti izvērtēs klienta pieteikumu un saņemt naudu 15 minūtēs kā pie ātrajiem kredītiem nebūs iespējams. Izņēmums varētu būt situācijas, kad vajadzīgs vien dažu desmitu vai simtu kredīts, jo priekš bankas šādas summas ir sīknauda. Iespējams, ka reizēs, kad tiek pieprasīts mini kredīts bankas speciālisti pat neskatās un datorprogramma piešķirt aizdevumu automātiski, pie nosacījuma, ka klientam iepriekš nav bijuši nekādi pārkāpumi pret banku.

Ko bankas var darīt, lai noķertu ātro kredītu devējus ?

Pats galvenais solis būtu lielāka elastība un vairāku bankas produktu nodalīšana. Biznesa klientus būtu jāapkalpo un jāuzrunā ar citiem līdzekļiem, bet privātpersonas ar citiem. Piemēram, nordea banka varētu izveidot produktu nordea star, kas orientētots uz mazo cilvēku patēriņa kreditēšanu. Reklāmas varētu izplatīt tāpat kā tāgad tiek izplatītas reklāmas – t.i. sabiedriskajā transportā, internetā, citos plašsaziņas līdzekļos. Šādā veidā bankas varētu ielēkt pēdējā vagonā, kur interneta norēķinu laikmetā dominē jau citi spēlētāji un ne tikai Latvijā.

Ātrie aizdevumi un banku kredīti